Īss ieskats Mākslas dienu vēsturē
„Mākslas dienas” Latvijā ir kļuvušas par ilggadēju tradīciju jau no 1959.
gada. Ik gadu pavasarī šo notikumu gaida gan mākslinieki, gan muzeji un to darbinieki,
izstāžu zāles un galerijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji. „Mākslas dienu” ietvaros visā Latvijā tiek
rīkoti visdažādākie pasākumu, izstādes, atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās, kā arī
koncerti un citi ar mākslu saistīti notikumi.
Tā tika aizsākta kā V. I. Ļeņina monumentālās propagandas plāna idejas savdabīgs atvasinājums, taču vēsturē un sabiedrības apziņā „Mākslas dienas” iespiedušās ar grandiozu pasākumu kopumu, kura centrā bija mākslas un cilvēku satikšanās svētki.
„Tuvība tautai”- viens no padomju mākslā sludinātajiem lozungiem paralēli ārkārtīgi aktīvai izstāžu darbībai ne tikai muzejos, bet arī kultūras namos, lielākajos kolhozu klubos un dažādās mācību iestādēs paredzēja plašu propagandas kampaņu. 1961. gadā aizsākās mākslinieku tikšanās ar skatītājiem, kas kļuva par savdabīgu tradīciju, tāpat neatņemama sastāvdaļa bija darbnīcu apmeklējumi, ļaujot apmeklētājiem ieskatīties radošajā vidē un dažkārt arī procesā. Savu artavu mākslas popularizēšanā uzņēmās arīdzan mākslas zinātnieki, nolasot aktuālas lekcijas un veidojot tematiskās izstādes.
„Mākslas dienu auditorija ir ļoti plaša – gan mākslas
pazinēji un profesionāļi, gan jaunieši un vecāka gadagājuma ļaudis, gan rīdzinieki, gan rajonu
iedzīvotāji un valsts viesi, kā arī garāmgājēji, kuriem māksla varbūt vēl ir sveša.
Pasākuma
mērķis ir vienkopus apkopot dažādus mākslas notikumus un padarīt tos pieejamus un
interesantus plašai publikai, kā arī atsvaidzināt „Mākslas dienu” tēlu agrākajā to spožumā, kad
visa valsts gaidīja šo pavasara notikumu.
Mākslas zinātniece Sniedze Sofija Kāle
|