FESTIVĀLS

MĀKSLAS DIENAS 2016. PAŠPORTRETS. IDENTITĀTE

15.04. - 15.05.2016.

Līdz ar izstādēm „Mākslas dienas 2016. Pašportrets. Identitāte.” un “Prezidenti” tiek atklātas ikgadējās Mākslas dienas, kā arī atzīmēta biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” 75. jubileja.

Festivāla ietvaros rīkotajā Latvijas mākslinieku izstādē “Mākslas dienas 2016. Pašportrets. Identitāte.” ir eksponēti ap 80 LMS biedru, Latvijas profesionālo mākslinieku, mākslas studentu un amatieru mākslas darbi, dažādi izvēršot festivāla un izstādes tēmu “Pašportrets. Identitāte”.

Mākslinieki pēc savas iniciatīvas atsaucās uz Latvijas Mākslinieku savienības aicinājumu veidot tiešu vai abstraktu sevis portretējumu, kur par atskaites punktu kļūst katrs pats un viņa personīgais redzējums. Izstādes ekspozīcija uzrāda laikmetīgu šī žanra risinājumu. Dažādas stilistikas un izpausmes pašportretos ir redzams mākslinieka domu, sajūtu, asociāciju, pārliecības attēlojums bez obligātas sejas apveida vai vaibstu klātbūtnes. Savukārt, reālistiskā portreta žanra ietvaros ekspozīcijā vērojami netradicionālu materiālu un formas izteiksmes meklējumi. Apzinoties savu identitāti, mākslinieks rod plašu tēmas traktējumu loku, dubultojot, trīskāršojot savu esību dažādos priekšmetos un tēlos. Reālistiskā portreta žanra iedomātie rāmji provocē uz to laušanu, paužot, ka portrets un identitāte var tikt tverti daudz plašāk.

Izstādes “Mākslas dienas 2016. Pašportrets. Identitāte” dalībnieki:

Elīna Apeltiņa, Elita Asne, Ivars Asnis, Rihards Ābeltiņš, Artūrs Bērziņš, Kaspars Bērziņš, Oskars Bērziņš, Zigmunds Bielis, Andris Biezbārdis, Līva Blumfelde, Aleksandrs Boče, Ligita Breģe, Ansis Butnors, Māris Čačka, Natālija Dauberga, Rihards Delvers, Miķelis Dobičins, Igors Dobičins, Anna Egle, Ilze Fetjko, Evija Freidenfelde, Inga Frišfelde, Pēteris Goba, Zoja Golubeva, Ingrīda Irbe, Jānis Jansons, Laine Kainaize, Anete Kalniņa, Indulis Kalniņš, Mārīte Kluša, Nadežda Kolesņikova, Linda Kozule, Rolands Krišjāns, Anete Lesīte, Lilita Līce, Marģers Martinsons, Envija Medne, Martin Szuszkiewicz, Elizabete Melbārzde, Māra Mickeviča, Marija Mickeviča, Dace Mola, Ilze Muceniece, Anda Munkevica, Elīza Muzikante, Ieva Muzikante, Emīls Kristiāns Muzikants, Kristīne Nuķe- Panteļejeva, Ilze Pauliņa, Alberts Pauliņš, Veronika Plaude, Paulis Postažs, Ilze Preisa, Leo Preiss, Vineta Priste-Kārkla, Jevgēnijs Pugins, Jānis Purcens, Maija Purgaile, Linda Ratuta, Helēna Spridzāne, Laima Steika, Genādijs Stepanovs, Kristīne Šķipsna, Elita Taube, Ingemāra Treija, Māris Upzars, Eižens Valpēters, Viktorija Valujeva, Santa Vasiļjeva, Klāvs Veinbahs, Jānis Veiss, Diāna Vernera, Sabīne Vīksne, Ernest Vitin, Vilis Vizulis, Anna Zandberga- Šenke, Ivonna Zīle, Aleksandrs Zobens, Ineta Žīgure

/Liene Dobičina, izstādes “Mākslas dienas 2016. Pašportrets. Identitāte” kuratore/

Izstādes “Mākslas dienas 2016. Pašportrets. Identitāte” koordinatore: Zane Skrauča

Ekspozīcijas dizains: Jānis Purcens

Vizuālais dizains: Elza Dobičina

Festivālu organizē: Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”

Pateicamies: Elīnai Eglītei, Ievai Smiļģei, Baibai Gustei, Zanei Rubesai, Miķelim Dobičinam, Kristapam Bergam

 

FESTIVĀLS

MĀKSLAS DIENAS 2016. PAŠPORTRETS. IDENTITĀTE

LMS MUZEJA IZSTĀDE „PREZIDENTI”

15.04. - 15.05.2016.

LMS muzeja kolekcijas izstāde „PREZIDENTI” veidota kā pateicība māksliniekiem, kuri veltīja savu daiļradi vai arī atteicās no tās, pametot ierasto dzīves ritmu un pieņemot izaicinājumu kļūt par Mākslinieku savienības vadītāju. Mākslinieka rokās visas lietas kļūst par mākslu un ir veltītas mākslai. Katrs no vadītājiem, iespējams vairakkārt, sev ir jautājis: „Kam man tas vajadzīgs?”, bet katram atbilde ir palikusi privāti sevī. Jāatzīmē, ka nonākot šai amatā ne visiem bija vadoša posteņa un kolektīva vadības pieredze, tomēr 75 gadu garumā tika sekmēta vizuālās mākslas nozares attīstība un sabiedrības iesaistīšana. Mākslinieku savienībai vienmēr piemita sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām ļāva būt kā vairogs no varas un kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

Laikiem ritot, vairakkārt ir mainījušies gan Mākslinieku savienības, gan tās vadošo amatu oficiālie nosaukumi, un sekojot 20.gadsimta 90. gadu modei, arī Mākslinieku savienības vadītāji tiek saukti par prezidentiem.

Varam būt lepni, ka šobrīd Latvijas Mākslinieku savienība ir lielākā radošā organizācija Latvijā, kurai pieder vērienīga mākslas darbu kolekcija, kas tiek eksponēta savos īpašumos: Mākslinieku namā 11.novembra krastmalā 35, radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA” Gaujas ielā 1,3,5,9, Biķernieku ielā 140, Rīgā, Zvārtavas muižas kompleksā, Apes novadā.

Paldies visiem, kuri atbalstīja Mākslinieku savienības prezidentus viņu izvēlētās stratēģijas īstenošanā un veicināja Latvijas Mākslinieku savienības izaugsmi!

Igors Dobičins,

biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents

Rūdolfs Pinnis – LPSR Mākslas lietu pārvaldes Tēlotājas mākslas nodaļas vadītājs (1940-41)

Herberts Līkums – Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1941-42; 1944-46)

Georgs Kruglovs - Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1942-44)

Leo Svemps - Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1946-51), Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1956- 60; 1965- 68)

Oto Skulme - Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1951-53)

Arturs Lapiņš - Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1953-56)

Eduards Kalniņš - Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1960-65)

Edgars Iltners - Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1968-82)

Džemma Skulme - Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs (1982-92)

Juris Petraškevičs - Latvijas Mākslinieku savienības prezidents (1992-1994)

Egils Rozenbergs - Latvijas Mākslinieku savienības prezidents (1994-2005)

Mārtiņš Heimrāts - Latvijas Mākslinieku savienības prezidents (2005 - 2011)

Igors Dobičins - Latvijas Mākslinieku savienības prezidents no 2011.gada

LMS muzeja izstādes “Prezidenti” kuratori: Igors Dobičins, Ieva Smiļģe

Izstādes ekspozīcijas dizains: Jānis Purcens, Miķelis Dobičins

Vizuālais dizains: Elza Dobičina

Festivālu organizē: Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”

Pateicamies: Elīnai Eglītei, Lienei Dobičinai, Zanei Rubesai, Kristapam Bergam

LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAI – 75

LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAS MUZEJAM – 15

2016.gadā Latvijas Mākslinieku savienība atzīmē divus nozīmīgus notikumus:

1941.gada 17.aprīlī – Latvijas Mākslinieku savienība dibināšana;

2001.gada 27.septembrī – Latvijas Mākslinieku savienības muzeja dibināšana.

Pārfrāzējot mūsdienu krievu režisoru Kirilu Serebreņikovu: “..kultūra pastāv arī bez Kultūras ministrijas..” – māksla šobrīd var pastāvēt globālā vidē un izplatījumā ar vai bez institūcijas, piemēram, bez Latvijas Mākslinieku savienības vai kādas citas organizācijas. Līdzīgi bija PSRS laikā, no 1941. gada, kad dibināja Mākslinieku savienību, līdz 1991. gadam, kad mākslinieki bija apgādāti ar visu nepieciešamo: aprīkotām darbnīcām, izstāžu platībām, radošiem atpūtas kompleksiem, plānotiem mākslas darbu iepirkumiem.

Bet māksla nevar pastāvēt bez domām, spēcīgām izjūtām.

Kā nav kauna nedomāt? Pārtikt no pašapmāna?

Atskatoties 75 gadu pagātnē, kad eksistēja PSRS diktāts tēmas, sižeta un izpildījuma traktējumā, bet neeksistēja aizliegums uz aprobežotību un tumsonību, tapa Latvijas Mākslinieku savienības muzeja neatkārtojamā mākslas darbu kolekcija – brīva gara un radošu domu pilna.

Sasaistīti, nomākti, bet brīvi mākslā, pat ļoti brīvi, jo katrs patstāvības mirklis bija iegūts kompromisā ar sirdsapziņu, tirgojot privātos ideālus pret eksistenciālas esības mirkļiem. Par katru izdevušos mākslas darbu, kas nebija pretrunā ar Mākslinieka sirdsapziņu, nereti bija „jāmaksā” ar vairākiem politisko pielīdēju gaumei un viduvējībām izpatīkošiem, profesionāli nostrādātiem darbiem. LMS muzejā ir pārstāvēta plaša 20.gadsimta 2. puses vizuālās mākslas aina, ļaujot skatītājam un speciālistiem iepazīties un vērtēt. Vai šobrīd no PSRS tiek mantota vienīgi brīvība būt aklam un nejūtīgam? Līdzīgi kā saprātu „apdolbija” PSRS sastāvā esoša Latvijas PSR komunistiskā valsts pārvalde, tā arī šī brīža privāta biznesa centieni mēģina pārliecināt: mākslinieki nav spējīgi uzturēt savus īpašumus, kas veido LMS muzeju. Mākslinieki šo mantojumu ir ieguvuši par ļoti augstu cenu, lai to nelietotu vai atdotu. Brīvības sajūta ir jāattīsta un jākopj.

LMS galerijas izstāžu un muzeja ekspozīciju iekārtojuma brīvība, kas balstīta uz kontrasta principa, akcentē gan veiksmīgu, gan neveiksmīgu mākslas sniegumu. Šis demokrātiskais skatījums un vērtējums vienmēr ir bijis LMS darbības princips, kas devis vērienīgu mantojumu.

Var sūdzēties, ka nav tas un tas, ka nav pietiekama atbalsta Mākslai, ka daudzi talantīgi mākslinieki netiek pietiekami novērtēti, ka vecmeistari, kuru darbi rotā Latvijas un pasaules muzeju un privātkolekcijas dzīvo un mirst nabadzībā, ka jauno mākslinieku nodrošinājums pēc studiju beigām ir niecīgs, ka kultūrai atvēlētie valsts līdzekļi, iespējami, nonāk valsts iestāžu nodrošinājumam un neveicina neatkarīgo institūciju ilgtspējīgo attīstību un pastāvēšanu, bet var un vajadzētu ieklausīties Krievijas ebreju rakstnieka Īzaka Bābela „Odesas stāstos” kāda varoņa teiktajā: „..vara Tev atņēma zirgu! Galvu taču neviens tev neatņēma!”.

Igors Dobičins,

biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents